Jaunumi un informācija medijiem

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir jaunākā no īpašajām teritorijām uzņēmumu atbalstam – tā izveidota tikai 2017. gadā. Ja sākotnēji tajā strādājošo uzņēmumu kopējais apgrozījums bija ap 20 miljoniem eiro gadā, tad pērn tas pārsniedza pusmiljardu eiro. SEZ uzņēmumi lauž stereotipus par Latgales atpalicību – šeit izveidojies augsto tehnoloģiju klasteris, kura darbinieku ikdienas darba apģērba neatņemama sastāvdaļa ir baltie cimdi.

Latgales SEZ atšķiras no citām speciālajām ekonomiskajām zonām ar to, ka tai nav noteiktas konkrētas teritorijas. Šāds modelis aizgūts no Polijas. SEZ statuss reģionā var tikt piešķirts konkrētām zemes vai ēku vienībām, kopējai platībai nepārsniedzot 5 % no Latgales plānošanas reģiona teritorijas.

“Tā ir ievērojama teritorija. Dod dievs, lai tie uzņēmēji nāktu un mēs viņus varētu atbalstīt,” uzsver Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

2025. gada 3. novembrī Latvijā akreditētie ārvalstu diplomāti ekonomikas jautājumos, Ārlietu ministrijas vadība un eksperti reģionālās vizītes ietvaros apmeklēja Daugavpili, kur tīklošanās pasākumos tikās ar Latgales uzņēmējiem, pašvaldību, ekonomisko zonu un reģiona pārstāvjiem. Delegācija iepazinās ne vien ar investīciju un ekonomiskās sadarbības iespējām, bet arī ar reģiona daudzveidīgo kultūrvēsturisko mantojumu un tūrisma piedāvājumu.

Pasākumā piedalījās diplomāti no 17 valstīm, pārstāvot Eiropas Savienības, NATO un OECD dalībvalstis. Vizītes mērķis bija iepazīstināt ārvalstu vēstniecību pārstāvjus ar Latgales uzņēmējiem un uzņēmējdarbības vidi, investīciju iespējām un reģiona ekonomisko potenciālu.

“Šī ir pirmā reize, kad tiek organizēta mērķtiecīga vizīte ārvalstu vēstniecību diplomātiem Latvijā, kas strādā ar ekonomikas jautājumiem. Vizītei ir potenciāls kļūt par jaunu ekonomikas diplomātijas tradīciju,” uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.

Šī gada 3.novembrī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu, Latgales speciālo ekonomisko zonu un Latgales uzņēmējdarbības centru organizē ārvalstu diplomātu ekonomikas jautājumos vizīti Latgales plānošanas reģionā. Vizītē piedalīsies ap 30 valstu diplomātiem.

Vizītes laikā viesi iepazīsies ar reģiona vadošajiem uzņēmumiem un Latgales speciālās ekonomiskās zonas piedāvātajām iespējām, kā arī tiksies ar reģiona uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem.

Īpaši nozīmīgs notikums būs Latgales uzņēmējdarbības iespēju prezentācija un “Pusdienas ar uzņēmējiem” – tīklošanās sesija, kas notiks Kultūras centrā “Vārpa”, Dobeles ielā 30, Daugavpilī. Pasākuma laikā dalībniekiem būs iespēja uzzināt par aktuālajām uzņēmējdarbības tendencēm, iespējām un izaicinājumiem reģionā, kā arī neformālā gaisotnē pārrunāt sadarbības iespējas un potenciālo eksporta tirgu paplašināšanu.

Šī vizīte būs unikāla platforma starptautisku kontaktu veidošanai – vienuviet satiekot ap 30 valstu pārstāvjus, lai stiprinātu ekonomiskās saites, veicinātu investīciju piesaisti un sekmētu Latgales uzņēmumu starptautisko konkurētspēju.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība realizē Latgalē vērienīgākā industriālā parka ALTOP (Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centrs) būvniecību, kura rezultātā pavisam drīz tiks izveidots viens no Latvijā lielākajiem industriālajiem parkiem, kas orientēts uz viedo tehnoloģiju attīstību.

Šobrīd Daugavpils valstspilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties industriālo telpu nomas tiesību izsolei, kas norisināsies šī gada 22. oktobrī. Izsolē nomai tiks piedāvātas trīs jaunbūvējamas ražošanas ēkas daļas ar piegulošo infrastruktūru un zemesgabalu Locikos, Lidostas ielā 4. Šie īpašumi veido daļu no topošā Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra “ALTOP” industriālā parka.

Kopējā ēkas platība ir vairāk nekā 11 000 kvadrātmetru, un tā sadalīta trīs atsevišķos nomas objektos jeb blokos. Katrs no tiem ir neatkarīgs izsoles priekšmets: 1. objekts – 3815,9 m², 2. objekts – 3469,6 m², 3. objekts – 3821,9 m².

Visi objekti paredzēti rūpnieciskai ražošanai un tie tiek iznomāti uz laiku no 15 līdz 30 gadiem.

Pērnais gads Latgales Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) bija viens no jaudīgākajiem tās pastāvēšanas vēsturē piesaistīto investīciju apjoma ziņā. Kopumā Latgales SEZ pārvaldē tika noslēgti 11 investīciju līgumi par ieguldījumiem gandrīz 40 miljonu eiro apmērā, paredzot Latgalē radīt gandrīz 80 jaunas darbavietas. Pērn Latgales SEZ pievienojās pieci jauni uzņēmumi. Arī šis gads ir cerīgs, ekonomiskajai zonai jau pievienojušies seši jauni uzņēmumi. Noslēgti 12 līgumi par 5 miljonu eiro lieliem ieguldījumiem un ap 40 jaunradītām darbavietām.

Latgales SEZ tika izveidota pirms astoņiem gadiem – 2017. gadā. Uzņēmēju interese par šo zonu parāda, ka Latgales SEZ izveidošana jau vairākus gadus nes reģionam ekonomisko pienesumu.

Šobrīd Latgales SEZ teritorijā savu komercdarbību īsteno 38 kapitālsabiedrības, par investīcijām ir noslēgts 91 līgums vairāk nekā 106 miljonu eiro apmērā. Plānots izveidot vairāk nekā 700 jaunas darbavietas, no kurām radītas jau aptuveni 500.

No 1. līdz 4. jūlijam Latvijā viesojās Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) pārstāvji, lai kopā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Latgales plānošanas reģiona (LPR) un Latgales pašvaldību pārstāvjiem diskutētu par Latvijas pierobežas reģionu attīstības vajadzībām un iespējām.

Vizītes sākumā EK delegācija devās uz LR Finanšu ministriju, pārrunājot jautājumus par: ESfondu ieviešanas progresu, uzsverot stabilo investīciju ieviešanu 2025. gadā; fondu vidusposma grozījumiem, kas paredz būtiskas finansējuma pārdales ar uzsvaru uz valsts drošības stiprināšanu, tostarp ieguldījumiem kiberdrošībā, militārajā mobilitātē, enerģētiskajā drošībā, civilajā aizsardzībā, reģionālajā un sociālajā drošībā; un jaunā ES fondu plānošanas perioda ietvaru, nacionālajām ieguldījumu prioritātēm un veiksmīgākajiem ieguldījumu mehānismiem.

Vizīte Latgalē: piemēri, izaicinājumi un iespējas

LPR organizētā vizīte Latgalē ļāva EK pārstāvjiem iepazīties ar situāciju pierobežā un tieši uzklausīt pašvaldību, uzņēmēju, NVO un izglītības iestāžu viedokļus.

2025.gada 23.maijā Latgales plānošanas reģiona birojā viesojās Ziemeļvalstu sadarbības komitejas (Nordic Committee for Co-operation (NSK)) pārstāvji. Sadarbības komitejā ir pārstāvēti augsta līmeņa valsts ierēdņi no visām Ziemeļvalstīm. Tā atbild par Ziemeļvalstu starpvaldību sadarbības institūciju ikdienas darbu, tostarp starptautisko sadarbību, kā arī par Ziemeļvalstu ministru padomes (ZMP) sekretariātu Kopenhāgenā. 

21. un 22. maijā Ziemeļvalstu sadarbības komitejas pārstāvji tikās sanāksmē Rīgā, Ziemeļvalstu Ministru padomes (ZMP) birojā. Šīs grupas sanāksme pirmo reizi notiek ne vien Latvijā, bet arī Baltijas valstīs. Tas ir nozīmīgs atskaites punkts Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbībā kā kārtējais apliecinājums Ziemeļvalstu apņēmībai stiprināt klātbūtni šajā reģionā.

Patentu valdes 105. gadadienai veltīto pasākumu ietvaros, svinīgā ceremonijā 2025.gada 8.aprīlī pasniegti Latvijas intelektuālā īpašuma apbalvojumi, un par ieguldījumu intelektuālā īpašuma jomas attīstībā valsts un starptautiskā mērogā, kā arī valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanu apbalvojums “Vizionārs” pasniegts Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) uzņēmumam SIA “Light Guide Optics International” no Līvāniem, kas specializējas optisko šķiedru, šķiedru kūļu, kabeļu un lāzera piegādes sistēmu izstrādē un ražošanā.

Apbalvojums dibināts 2023. gadā, un pirmo reizi to saņēma SIA “Aerones Engineering” – robotikas uzņēmums, kas nodrošina vēja turbīnu un to lāpstiņu apkopi industrijas vajadzībām. SIA “Light Guide Optics International” ir tikai otrais uzņēmums Latvijā, kas šādu balvu ir saņēmis.

Daugavpilī, 25. un 26. martā, aizvadīts nozīmīgas Baltijas valstu pierobežu reģionu attīstības forums (ang. Baltic Catching-up Regions Forum), kas pulcēja Eiropas Komisijas (EK) un Pasaules Bankas ekspertus, vietējo pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas. Forums bija veltīts Latgales un citu Baltijas valstu pierobežu reģionu ekonomikas attīstības jautājumiem, aplūkojot gan esošās problēmas, gan iespējamās attīstības stratēģijas.