Biežāk uzdotie jautājumi

2016. gada 20. jūnijā stājas spēkā Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) likums, ar kura starpniecību būtiski tiek palielinātas teritorijas ar īpašu nodokļu režīmu. SEZ Latgalē ir atbilstošs risinājums reģiona ekonomiskās situācijas uzlabošanai, uzsvērts likumprojekta anotācijā. Latgales SEZ statuss var tikt noteikts līdz 5% no Latgales reģiona teritorijas, kas kopā sastāda 72750 ha platību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā nav ietverts pašvaldību saraksts, kuru atsevišķām teritorijām būtu nosakāms SEZ statuss, jo ir paredzēts Ministru kabinetam dot deleģējumu noteikt Latgales SEZ teritoriju.

Latgales SEZ teritoriju veido publisku personu un privātīpašumā esošas teritorijas.

Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību, kas nozīmē, ka Latgales plānošanas reģiona attīstības padome apstiprina Latgales SEZ uzraudzības padomes nolikumu, kas izstrādāts saskaņā ar likumā noteiktajām pārvaldes funkcijām, apstiprina, atceļ un veic izmaiņas uzraudzības padomes sastāvā.

Līgums ar Latgales SEZ pārvaldi jāslēdz gadījumā, kad komersants vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un specializētajās ekonomiskajās zonās”.

Savukārt, ja komersants jau darbojas Latgales SEZ teritorijā, pirms tai noteikts SEZ statuss, līgumu ar Latgales SEZ pārvaldi var slēgt, ja plānots veikt ieguldījumus un pretendēt saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus. Pārējos gadījumos komersantam nav jāslēdz līgums, lai veiktu komercdarbību Latgales SEZ. Noteikts arī, ka Latgales SEZ komersantiem jāatrodas un jāveic komercdarbība Latgales SEZ teritorijā, taču tas neizslēdz iespēju, ka komersanta juridiskā adrese atrodas citviet.

Saskaņā ar Komisijas regulu (EK) Nr.651/2014 un likumu „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” tiešie nodokļi ir nekustamā īpašuma nodoklis un uzņēmuma ienākuma nodoklis. Latgales SEZ kapitālsabiedrības saņems tiešo nodokļu atlaides no uzkrātās ieguldījumu summas, piemērojot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti veiktajiem ieguldījumiem:

1. 40 % – kapitālsabiedrība atbilst kategorijai – liela kapitālsabiedrība;
2. 50 % – kapitālsabiedrība atbilst kategorijai – vidēja kapitālsabiedrība;
3. 60 % – kapitālsabiedrība atbilst kategorijai – maza vai sīka (mikro) kapitālsabiedrība.

Noteiktā atbalsta procenta piemērošana (40%, 50% vai 60%) tiek izmantota uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumiem un nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu kopsummai.

Kapitālsabiedrībām, kuras saņems Latgales SEZ kapitālsabiedrības statusu, ir tiesības uz šādiem tiešajiem nodokļu atvieglojumiem:

1. 80% atlaide uzņēmuma ienākuma nodoklim,
2. Līdz 100% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim.

Saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", atbalstāmi ir:

• “materiālie ieguldījumi” – ēkas un ražotnes, tehnika un iekārtas;
• “nemateriālie ieguldījumi” – izmaksas patentu iegūšanai un tehnoloģiju apgūšanai, darba vietu radīšana.

Likums nosaka arī citas prasības atbalstāmajiem ieguldījumiem pretendējot uz SEZ tiešo nodokļu atvieglojumiem.

Tiesības piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus zonas kapitālsabiedrība vai licencēta kapitālsabiedrība iegūst ar to taksācijas periodu, kurā izsniegta atļauja piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus un ir noslēgts līgums par ieguldījumu veikšanu.

Zonas kapitālsabiedrībai vai licencētai kapitālsabiedrībai uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas periods ir kalendārais gads.

Ja zonas kapitālsabiedrība vai licencēta kapitālsabiedrība papildus SEZ likumā noteiktajam atbalstam saņem vai plāno saņemt citu atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai par tām pašām izmaksām, tad saņemtais atbalsts komulējas un tiek koriģēts maksimālais atbalsta apjoms.