Jaunumi un informācija medijiem

Apmeklējot augsto tehnoloģiju uzņēmumu SIA “Light Guide Optics International” Līvānos, Latgales plānošanas reģiona un Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes speciālisti pārliecinājās, ka pirms trīs gadiem pieņemtais lēmums par apjomīga investīciju projekta īstenošanu speciālās ekonomiskās zonas ietvaros ir pārtapis par vienu no spilgtākajiem Latgales industriālās attīstības piemēriem.

2022. gada 9. novembrī parakstītais investīciju līgums – tolaik apjomīgākais Latgales SEZ vēsturē – iezīmēja jaunu attīstības posmu gan uzņēmuma, gan Latgales SEZ darbībā. Šodien šis lēmums materializējies modernā ražotnē ar augstākajiem, medicīnas produktu ražošanas standartiem atbilstošām tīrtelpām, mūsdienīgām tehnoloģijām un strauji augošu, augsti kvalificētu speciālistu komandu.

Uzņēmumā šo trīs gadu laikā tika īstenots ieguldījumu projekts “Medicīnas kūļu iecirkņa ražošanas jaudu palielināšana”, izveidojot papildus ražošanas telpas bijušā medicīnas iecirkņa ēkas rekonstrukcijas rezultātā, kā arī pielāgojot telpas ražošanas procesa nodrošināšanai un iecirkņa atbilstību medicīnas produktu ražošanas standartiem, kā arī iegādājoties jaunas tehniskās iekārtas. Ieguldījumu projekta kopējā summa sasniedz gandrīz 17 milj.eiro.

SIA “Light Guide Optics International” ir viens no pasaules līmeņa līderiem silīcija dioksīda optisko šķiedru un šķiedru optisko izstrādājumu izstrādē un ražošanā. Uzņēmuma ražotās optiskās šķiedras tiek izmantotas minimāli invazīvu medicīnas instrumentu ražošanā, kā arī industriālajās un zinātniskajās iekārtās. Vairāk nekā 99 % no saražotās produkcijas tiek eksportēta uz tādām valstīm kā ASV, Kanāda, Izraēla, Japāna, Dienvidkoreja, Singapūra, Vācija u.c.

Latgales reģionā šobrīd top vairāki nozīmīgi projekti – Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) industriālais parks Daugavpilī, Rēzeknes industriālais parks Ziemeļu rajonā un industriālais parks “Augšdaugava” – Augšdaugavas novadā.

Paralēli arī pārējās Latgales pašvaldības attīsta uzņēmējdarbībai pielāgotu infrastruktūru, sakārtojot industriālās teritorijas, kurās nākotnē varēs ienākt eksportējošie uzņēmumi.

Spēcīgs pamats reģiona izaugsmei

Gan ALTOP, gan Rēzeknes un Augšdaugavas industriālie parki kopā iezīmē jaunu posmu Latgales ekonomiskajā attīstībā. Tie radīs reģionā modernu industriālo telpu, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību, piesaistīs investīcijas un nodrošinās jaunas darba vietas. Šie projekti veido pamatu tam, lai Latgale kļūtu par arvien nozīmīgāku tehnoloģiju un ražošanas centru Latvijā, turpinot attīstīt jau reģionā izveidoto optoelektronikas klasteri, kā arī nodrošinot inovācijām draudzīgu vidi un ilgtermiņa ekonomisko atdevi.

Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra ALTOP industriālais parks ir viens no ambiciozākajiem jaunajiem projektiem Latgales reģionā, kuru īsteno Daugavpils valstspilsētas pašvaldība. Tas paredzēts uzņēmumiem ar augstu inovāciju potenciālu. Tā mērķis ir radīt modernu, konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, kas piesaista gan vietējos, gan ārvalstu investorus un stiprina Latgales pozīcijas Latvijas industriālās attīstības kartē.

ALTOP telpas domātas uzņēmumiem, kas strādā viedās specializācijas jeb RIS3 jomās – fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija.

11. decembrī Latgales vēstniecībā GORS svinīgā un iedvesmojošā gaisotnē norisinājās Latgales plānošanas reģiona ikgadējais pasākums “Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2025”, kurā pulcējās uzņēmēji, valsts un pašvaldību līderi, partneri un sadarbības organizācijas. Šogad pasniegtas 12 galvenās nomināciju balvas un 3 Atzinības balvas, kopumā 15 apbalvojumi, kas izceļ Latgales uzņēmēju radošumu, ilgtspējīgu attīstību, inovācijas un tradicionālo prasmju saglabāšanu.

Pasākuma svinīgo noskaņu papildināja muzikālā apvienība “Baritoni”, savukārt valsts un pašvaldību amatpersonu uzrunās uzsvērta Latgales uzņēmēju nozīmīgā loma reģiona un valsts nākotnes veidošanā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars, uzrunājot klātesošos “Latgales dienā 2025”, teica:

“Latgales uzņēmēji ar savu darbu un apņēmību demonstrē spēku un rada pievienoto vērtību ne vien Latgalei, bet visai Latvijai. Daudzi no viņiem eksportē un kļūst par vadošajiem savas nozares uzņēmumiem valstī — un es varu tikai novēlēt tā turpināt. Šādi pasākumi pirms Ziemassvētkiem ir lielisks veids, kā īpaši godināt uzņēmējus, pateikties par viņu ieguldījumu un novēlēt priecīgus, sirsnīgus svētkus.”

Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Preiļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, uzrunājot “Latgales dienas 2025” dalībniekus, akcentēja:

"Jau 11 gadus godinām spēcīgākos Latgales uzņēmējus, un arī šovakar 12 nominācijās izceļam tos, kuru darbs un apņēmība veido mūsu reģiona izaugsmi. Latgalē aktīvi attīstās industriālās zonas, pašvaldības īsteno nozīmīgus projektus, un uzņēmējdarbības vide kļūst arvien konkurētspējīgāka. Mūsu reģions var lepoties ar pasaules līmeņa sasniegumiem — no optoelektronikas klastera, kas nodrošina lielu daļu pasaules optiskās šķiedras tirgus, līdz uzņēmumiem, kas eksportē uz vairāk nekā 140 valstīm. Latgales uzņēmēji ir tie, kas nes reģiona vārdu pasaulē un rada pamatu stabilai ekonomiskajai attīstībai. Šovakar esam kopā, lai pateiktos, godinātu un izceltu labākos, inovatīvākos un uzņēmīgākos Latgales uzņēmējus."

Par laureātiem nominācijā "Gada inovācija" kļuva Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums SIA “Nexis Fibers”.

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) jau devīto gadu sekmīgi darbojas Latgales reģionā, veicinot investīcijas, ražošanas modernizāciju un jaunu darba vietu radīšanu. Latgales SEZ šobrīd apvieno 38 kapitālsabiedrības ar īpašo statusu, kas aktīvi attīsta savu darbību reģionā. Kopumā noslēgti 94 investīciju līgumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 111 miljonus eiro.

Par to, kādas ir Latgales SEZ priekšrocības un ko uzņēmēji no tā iegūst, sarunājāmies ar Aldi Adamoviču, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kā Latgales SEZ veicina uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā?

Latgales speciālā ekonomiskā zona ir valsts atbalsta instruments, kas sniedz uzņēmējiem – gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem – iespēju, investējot Latgales reģiona ekonomikā, saņemt valsts garantētas nodokļu atlaides. Mūsu galvenais mērķis ir veicināt jaunu darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē. Latgales SEZ priekšrocības ir pieejamas gan vietējiem uzņēmējiem, kuri plāno paplašināt un dažādot savu ražošanu vai pakalpojumu klāstu, gan ārvalstu investoriem, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latgales reģionā. Tas ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumiem, kas tiecas kļūt konkurētspējīgāki gan Latvijas, gan starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tā sniedz būtisku ieguldījumu arī reģiona un valsts attīstībā, veicinot nodokļu ieņēmumu pieaugumu un kopējo ekonomisko izaugsmi.

Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir jaunākā no īpašajām teritorijām uzņēmumu atbalstam – tā izveidota tikai 2017. gadā. Ja sākotnēji tajā strādājošo uzņēmumu kopējais apgrozījums bija ap 20 miljoniem eiro gadā, tad pērn tas pārsniedza pusmiljardu eiro. SEZ uzņēmumi lauž stereotipus par Latgales atpalicību – šeit izveidojies augsto tehnoloģiju klasteris, kura darbinieku ikdienas darba apģērba neatņemama sastāvdaļa ir baltie cimdi.

Latgales SEZ atšķiras no citām speciālajām ekonomiskajām zonām ar to, ka tai nav noteiktas konkrētas teritorijas. Šāds modelis aizgūts no Polijas. SEZ statuss reģionā var tikt piešķirts konkrētām zemes vai ēku vienībām, kopējai platībai nepārsniedzot 5 % no Latgales plānošanas reģiona teritorijas.

“Tā ir ievērojama teritorija. Dod dievs, lai tie uzņēmēji nāktu un mēs viņus varētu atbalstīt,” uzsver Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

2025. gada 3. novembrī Latvijā akreditētie ārvalstu diplomāti ekonomikas jautājumos, Ārlietu ministrijas vadība un eksperti reģionālās vizītes ietvaros apmeklēja Daugavpili, kur tīklošanās pasākumos tikās ar Latgales uzņēmējiem, pašvaldību, ekonomisko zonu un reģiona pārstāvjiem. Delegācija iepazinās ne vien ar investīciju un ekonomiskās sadarbības iespējām, bet arī ar reģiona daudzveidīgo kultūrvēsturisko mantojumu un tūrisma piedāvājumu.

Pasākumā piedalījās diplomāti no 17 valstīm, pārstāvot Eiropas Savienības, NATO un OECD dalībvalstis. Vizītes mērķis bija iepazīstināt ārvalstu vēstniecību pārstāvjus ar Latgales uzņēmējiem un uzņēmējdarbības vidi, investīciju iespējām un reģiona ekonomisko potenciālu.

“Šī ir pirmā reize, kad tiek organizēta mērķtiecīga vizīte ārvalstu vēstniecību diplomātiem Latvijā, kas strādā ar ekonomikas jautājumiem. Vizītei ir potenciāls kļūt par jaunu ekonomikas diplomātijas tradīciju,” uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.

Šī gada 3.novembrī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu, Latgales speciālo ekonomisko zonu un Latgales uzņēmējdarbības centru organizē ārvalstu diplomātu ekonomikas jautājumos vizīti Latgales plānošanas reģionā. Vizītē piedalīsies ap 30 valstu diplomātiem.

Vizītes laikā viesi iepazīsies ar reģiona vadošajiem uzņēmumiem un Latgales speciālās ekonomiskās zonas piedāvātajām iespējām, kā arī tiksies ar reģiona uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem.

Īpaši nozīmīgs notikums būs Latgales uzņēmējdarbības iespēju prezentācija un “Pusdienas ar uzņēmējiem” – tīklošanās sesija, kas notiks Kultūras centrā “Vārpa”, Dobeles ielā 30, Daugavpilī. Pasākuma laikā dalībniekiem būs iespēja uzzināt par aktuālajām uzņēmējdarbības tendencēm, iespējām un izaicinājumiem reģionā, kā arī neformālā gaisotnē pārrunāt sadarbības iespējas un potenciālo eksporta tirgu paplašināšanu.

Šī vizīte būs unikāla platforma starptautisku kontaktu veidošanai – vienuviet satiekot ap 30 valstu pārstāvjus, lai stiprinātu ekonomiskās saites, veicinātu investīciju piesaisti un sekmētu Latgales uzņēmumu starptautisko konkurētspēju.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldība realizē Latgalē vērienīgākā industriālā parka ALTOP (Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centrs) būvniecību, kura rezultātā pavisam drīz tiks izveidots viens no Latvijā lielākajiem industriālajiem parkiem, kas orientēts uz viedo tehnoloģiju attīstību.

Šobrīd Daugavpils valstspilsētas pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties industriālo telpu nomas tiesību izsolei, kas norisināsies šī gada 22. oktobrī. Izsolē nomai tiks piedāvātas trīs jaunbūvējamas ražošanas ēkas daļas ar piegulošo infrastruktūru un zemesgabalu Locikos, Lidostas ielā 4. Šie īpašumi veido daļu no topošā Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra “ALTOP” industriālā parka.

Kopējā ēkas platība ir vairāk nekā 11 000 kvadrātmetru, un tā sadalīta trīs atsevišķos nomas objektos jeb blokos. Katrs no tiem ir neatkarīgs izsoles priekšmets: 1. objekts – 3815,9 m², 2. objekts – 3469,6 m², 3. objekts – 3821,9 m².

Visi objekti paredzēti rūpnieciskai ražošanai un tie tiek iznomāti uz laiku no 15 līdz 30 gadiem.

Pērnais gads Latgales Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) bija viens no jaudīgākajiem tās pastāvēšanas vēsturē piesaistīto investīciju apjoma ziņā. Kopumā Latgales SEZ pārvaldē tika noslēgti 11 investīciju līgumi par ieguldījumiem gandrīz 40 miljonu eiro apmērā, paredzot Latgalē radīt gandrīz 80 jaunas darbavietas. Pērn Latgales SEZ pievienojās pieci jauni uzņēmumi. Arī šis gads ir cerīgs, ekonomiskajai zonai jau pievienojušies seši jauni uzņēmumi. Noslēgti 12 līgumi par 5 miljonu eiro lieliem ieguldījumiem un ap 40 jaunradītām darbavietām.

Latgales SEZ tika izveidota pirms astoņiem gadiem – 2017. gadā. Uzņēmēju interese par šo zonu parāda, ka Latgales SEZ izveidošana jau vairākus gadus nes reģionam ekonomisko pienesumu.

Šobrīd Latgales SEZ teritorijā savu komercdarbību īsteno 38 kapitālsabiedrības, par investīcijām ir noslēgts 91 līgums vairāk nekā 106 miljonu eiro apmērā. Plānots izveidot vairāk nekā 700 jaunas darbavietas, no kurām radītas jau aptuveni 500.

No 1. līdz 4. jūlijam Latvijā viesojās Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) pārstāvji, lai kopā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Latgales plānošanas reģiona (LPR) un Latgales pašvaldību pārstāvjiem diskutētu par Latvijas pierobežas reģionu attīstības vajadzībām un iespējām.

Vizītes sākumā EK delegācija devās uz LR Finanšu ministriju, pārrunājot jautājumus par: ESfondu ieviešanas progresu, uzsverot stabilo investīciju ieviešanu 2025. gadā; fondu vidusposma grozījumiem, kas paredz būtiskas finansējuma pārdales ar uzsvaru uz valsts drošības stiprināšanu, tostarp ieguldījumiem kiberdrošībā, militārajā mobilitātē, enerģētiskajā drošībā, civilajā aizsardzībā, reģionālajā un sociālajā drošībā; un jaunā ES fondu plānošanas perioda ietvaru, nacionālajām ieguldījumu prioritātēm un veiksmīgākajiem ieguldījumu mehānismiem.

Vizīte Latgalē: piemēri, izaicinājumi un iespējas

LPR organizētā vizīte Latgalē ļāva EK pārstāvjiem iepazīties ar situāciju pierobežā un tieši uzklausīt pašvaldību, uzņēmēju, NVO un izglītības iestāžu viedokļus.