Jaunumi un informācija medijiem

Pērnais gads Latgales Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) bija viens no jaudīgākajiem tās pastāvēšanas vēsturē piesaistīto investīciju apjoma ziņā. Kopumā Latgales SEZ pārvaldē tika noslēgti 11 investīciju līgumi par ieguldījumiem gandrīz 40 miljonu eiro apmērā, paredzot Latgalē radīt gandrīz 80 jaunas darbavietas. Pērn Latgales SEZ pievienojās pieci jauni uzņēmumi. Arī šis gads ir cerīgs, ekonomiskajai zonai jau pievienojušies seši jauni uzņēmumi. Noslēgti 12 līgumi par 5 miljonu eiro lieliem ieguldījumiem un ap 40 jaunradītām darbavietām.

Latgales SEZ tika izveidota pirms astoņiem gadiem – 2017. gadā. Uzņēmēju interese par šo zonu parāda, ka Latgales SEZ izveidošana jau vairākus gadus nes reģionam ekonomisko pienesumu.

Šobrīd Latgales SEZ teritorijā savu komercdarbību īsteno 38 kapitālsabiedrības, par investīcijām ir noslēgts 91 līgums vairāk nekā 106 miljonu eiro apmērā. Plānots izveidot vairāk nekā 700 jaunas darbavietas, no kurām radītas jau aptuveni 500.

No 1. līdz 4. jūlijam Latvijā viesojās Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) pārstāvji, lai kopā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Latgales plānošanas reģiona (LPR) un Latgales pašvaldību pārstāvjiem diskutētu par Latvijas pierobežas reģionu attīstības vajadzībām un iespējām.

Vizītes sākumā EK delegācija devās uz LR Finanšu ministriju, pārrunājot jautājumus par: ESfondu ieviešanas progresu, uzsverot stabilo investīciju ieviešanu 2025. gadā; fondu vidusposma grozījumiem, kas paredz būtiskas finansējuma pārdales ar uzsvaru uz valsts drošības stiprināšanu, tostarp ieguldījumiem kiberdrošībā, militārajā mobilitātē, enerģētiskajā drošībā, civilajā aizsardzībā, reģionālajā un sociālajā drošībā; un jaunā ES fondu plānošanas perioda ietvaru, nacionālajām ieguldījumu prioritātēm un veiksmīgākajiem ieguldījumu mehānismiem.

Vizīte Latgalē: piemēri, izaicinājumi un iespējas

LPR organizētā vizīte Latgalē ļāva EK pārstāvjiem iepazīties ar situāciju pierobežā un tieši uzklausīt pašvaldību, uzņēmēju, NVO un izglītības iestāžu viedokļus.

2025.gada 23.maijā Latgales plānošanas reģiona birojā viesojās Ziemeļvalstu sadarbības komitejas (Nordic Committee for Co-operation (NSK)) pārstāvji. Sadarbības komitejā ir pārstāvēti augsta līmeņa valsts ierēdņi no visām Ziemeļvalstīm. Tā atbild par Ziemeļvalstu starpvaldību sadarbības institūciju ikdienas darbu, tostarp starptautisko sadarbību, kā arī par Ziemeļvalstu ministru padomes (ZMP) sekretariātu Kopenhāgenā. 

21. un 22. maijā Ziemeļvalstu sadarbības komitejas pārstāvji tikās sanāksmē Rīgā, Ziemeļvalstu Ministru padomes (ZMP) birojā. Šīs grupas sanāksme pirmo reizi notiek ne vien Latvijā, bet arī Baltijas valstīs. Tas ir nozīmīgs atskaites punkts Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbībā kā kārtējais apliecinājums Ziemeļvalstu apņēmībai stiprināt klātbūtni šajā reģionā.

Patentu valdes 105. gadadienai veltīto pasākumu ietvaros, svinīgā ceremonijā 2025.gada 8.aprīlī pasniegti Latvijas intelektuālā īpašuma apbalvojumi, un par ieguldījumu intelektuālā īpašuma jomas attīstībā valsts un starptautiskā mērogā, kā arī valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanu apbalvojums “Vizionārs” pasniegts Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) uzņēmumam SIA “Light Guide Optics International” no Līvāniem, kas specializējas optisko šķiedru, šķiedru kūļu, kabeļu un lāzera piegādes sistēmu izstrādē un ražošanā.

Apbalvojums dibināts 2023. gadā, un pirmo reizi to saņēma SIA “Aerones Engineering” – robotikas uzņēmums, kas nodrošina vēja turbīnu un to lāpstiņu apkopi industrijas vajadzībām. SIA “Light Guide Optics International” ir tikai otrais uzņēmums Latvijā, kas šādu balvu ir saņēmis.

Daugavpilī, 25. un 26. martā, aizvadīts nozīmīgas Baltijas valstu pierobežu reģionu attīstības forums (ang. Baltic Catching-up Regions Forum), kas pulcēja Eiropas Komisijas (EK) un Pasaules Bankas ekspertus, vietējo pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas. Forums bija veltīts Latgales un citu Baltijas valstu pierobežu reģionu ekonomikas attīstības jautājumiem, aplūkojot gan esošās problēmas, gan iespējamās attīstības stratēģijas.

2025. gada 4. martā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība Daugavpilī rīkoja INFO STUNDU Daugavpils valstspilsētas, Augšdaugavas novada, Preiļu novada, Līvānu un Krāslavas novadu uzņēmējiem.

Info stundā bija iespējams vairāk uzzināt par jauno inkubācijas un pirmsinkubācijas programmu, uzņemšanas nosacījumiem, kā arī Attīstības finanšu institūcijas ALTUM un Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) atbalsta iespējām maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Latgales SEZ pārvaldnieces vietnieks Vladislavs Stankevičs pastāstīja, ka jau kopš 2017.gada , radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona.

2025.gada sākumā Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai (Latgales SEZ) pievienojās jauns uzņēmums - SIA "Kuprava Industry", kas pierobežā, Balvu novada Kupravas ciemā ir radījuši un attīstījuši zīmolu Sauna LAB. Uzņēmumā tiek ražotas premium līmeņa koka karkasa saunas un moduļu ēkas, papildus piešķirot tām modernu elpu: digitālās iespējas, tālvadību, pielāgotu dizainu un ilgmūžību. Katrs Sauna LAB produkts radīts, izmantojot augstas kvalitātes videi draudzīgus materiālus un tiek rūpīgi pielāgots klientu vajadzībām, klimata un ģeogrāfijas izaicinājumiem.

Īsā laika posmā uzņēmumā ir radīts pozitīvi atpazīstams zīmols Latgales pierobežā, veicinot lauku teritorijas attīstību Kupravas ciemā. Kapitālsabiedrība nodrošina stabilas darba vietas, rūpējoties gan par iekšējo, gan ārējo darba mikrovidi. Divu gadu laikā no no 3 darbiniekiem SIA "Kuprava Industry" komanda ir izaugusi par 14 darbinieku kopienu, apliecinot uzņēmuma ilgtermiņa mērķi: nostiprināt savu pozīciju vietējā un eksporta tirgos, ražojot augstas kvalitātes produktu portfeli.

2024.gads Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā (Latgales SEZ) bija viens no jaudīgākajiem tās pastāvēšanas vēsturē piesaistīto investīciju apjoma ziņā. Kopumā Latgales SEZ pārvaldē tika noslēgti 11 investīciju līgumi par ieguldījumu veikšanu gandrīz 40 milj. eiro apmērā un pievienojās 5 jauni uzņēmumi. Līdz ar investīcijām uzņēmumu attīstībā, 2024. gadā noslēgto līgumu ietvaros Latgalē paredzēts radīt vismaz 78 jaunas darba vietas.

Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis norāda – arī 2024.gadā, par spīti globālās ekonomikas izaicinājumiem, ir gūti ievērojami panākumi. “Neskatoties uz ārējiem ekonomiku ietekmējošiem faktoriem, Latgales SEZ pārvalde nemitīgi strādā un meklē jaunus veidus, kā piesaistīt un uzrunāt investorus, kā arī iedrošina esošos Latgales SEZ uzņēmumus investēt savā attīstībā, jo šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš uzņēmēju konkurētspēja balstās uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām! Kā zināms, tieši tehnoloģiju inovācijas ir pamatā tam, ka jau šobrīd Latgali varam dēvēt par Latvijas Silīcija ieleju!*" saka J.Lāčplēsis.

2024.gada 14. janvārī Ministru kabinetā apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām un citām Austrumu pierobežas attīstībā ieinteresētajām pusēm izstrādāto rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Kopumā 58 pasākumiem piešķirti 644,6 milj. eiro, t.sk. valsts budžeta finansējums 269,6 milj. eiro un Eiropas Savienības (ES) fondu un cits ārvalstu finansējums 375,0 milj. eiro apjomā. 

Īstenojot rīcības plānā ietvertos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, paredzēts radīt vismaz 1800 jaunas darba vietas, potenciāli samazinot bezdarbnieku skaitu par 20%. Tāpat plānots novirzīt investīcijas industriālo parku izveidei Daugavpilī un Augšdaugavas novadā, kā arī pārējās Austrumpierobežas pašvaldībās attīstot infrastruktūru un teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam, piesaistot 56,9 milj. eiro privāto investīciju.

Plānā paredzēts turpināt un paplašināt Latgales un Rēzeknes SEZ atbalstu un robežas, iekļaujot Alūksnes novadu, paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti, kā arī stiprinot Latgales SEZ kapacitāti.