Latvijas Bankas pārstāvji tikās ar Latgales uzņēmējiem un pašvaldību darbiniekiem

2024-07-14

Piektdien, 12. jūlijā, Latgales vēstniecībā “Gors” Latvijas Banka sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu rīkoja tikšanos ar Latgales reģiona uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem un uzņēmējdarbības un attīstības plānošanas speciālistiem, lai pārrunātu ar Latvijas ekonomikas izaugsmi saistītos jautājumus un finanšu pakalpojumu pieejamību Latgales reģionā, tostarp situāciju mājokļu kreditēšanā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks iepazīstināja ar ekonomikas attīstības prognozēm un aktualitātēm, norāda, ka ir sācies jauns biznesa cikls, izaugsme ir bikla, bet mēs kāpjam augšup un cik straujš būs šis kāpums ir atkarīgs no investoriem, tāpēc mums ir jāņem situācija savās rokās un jāinvestē. Šobrīd tirgus situācija liecina, ka algu izaugsme ir lielāka nekā ražīguma, kam būtu jābūt otrādi.

Savukārt diskusijās ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem tika apspriesti banku kreditēšanas jautājumi, mājokļu tirgus tendences, kā arī pierobežas ietekme uz uzņēmējdarbības attīstību un banku atbalsta instrumentu sniegšanu jaunajiem un potenciālajiem uzņēmējiem. Tika aktualizēti arī jautājumi par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem un klientu servisu, kas bieži vien ir kavēklis jaunu iniciatīvu īstenošanai.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, uzrunājot klātesošos akcentēja uzņēmēju būtisko nozīmi ekonomiskās situācijas veidošānā kā rēģionā, tā arī valstī. Svarīgi ir nebaidīties sākt darīt, jo atbalsta instrumenti ir pieejami, ir jāveido kontakti un sadarbības tīkli ar valsti un pašvaldību, kā arī privāto sektoru.

Analizējot situāciju, Latvijas Banka secinājusi, ka viens no iemesliem vājai mājokļu kreditēšanas aktivitātei reģionos ir saistāms ar ierobežotu kredītu pieejamību samērā maza apjoma darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai situāciju uzlabotu, nepieciešams izveidot neliela apjoma nodrošinātu aizdevumu programmu nekustamā īpašuma iegādei.

Tāpat svarīgs aspekts Latgales reģiona izaugsmes pamatā ir starpinstitucionālas sadarbības modelis – iedzīvotāju, uzņēmēju, valsts un pašvaldības iestāžu sadarbība, privātā un publiskā sektora mijiedarbība auglīgas vides radīšanai investīcijām un uzņēmējdarbības ceļa attīstībai.