Header 5

Industriālā infrastruktūra

5e461ee3ccfbbf40097b4000c563f0092eb8563e

Pašvaldību un privāto īpašnieku rīcībā ir daudz Padomju Savienības laikā labiekārtotu rūpniecisko/industriālo teritoriju, kas arī mūsdienās ir piemērotas ražošanas uzsākšanai un attīstīšanai. Pašvaldības ir maksimāli ieinteresētas šo teritoriju sakārtošanā un potenciālo investoru piesaistē, lai tādā veidā piesaistītu jaunu ražojošu uzņēmumu un darba vietu rašanos savā teritorijā. Sadarbība ar investoru notiek iznomājāt vai arī atsavinot šīs teritorijas un infrastruktūru.

Parasti, šīs industriālās teritorijas sastāv no vecām ražošanas ēkām un noliktavām, kurās bieži ir jāveic rekonstrukcijas darbi, nereti ir pieejama elektrības, gāze un ūdens padeve, kā arī piebraucamie ceļi. Zīmīgi, ka šo teritoriju labiekārtošana ir noteikta par vienu no prioritātēm turpmākajā Eiropas Savienības plānošanas periodā un šim mērķim tiks novirzīts ES atbalsts.

Vairāki objekti ir norādīti pie TOP investīciju vietām

Transporta un sakaru infrastruktūra

A5a70cbd7bc51bfbcc3aedecbfd6a9828acd0585

Viena no galvenajām Latgales reģiona attīstības priekšrocībām ir sabalansētais un integrētais transporta infrastruktūras tīkls, kas, primāri, ietver autoceļus un dzelzceļu, kā arī gaisa transporta attīstības iespējas nākotnē.

Latgali šķērso trīs nacionālas un arī starptautiskas nozīmes autoceļi:

  • A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki);
  • A12 Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova), kas ir Eiropas ceļu tīkla E22 (Holiheda-Ventspils-Rīga-Velikije Luki-Maskava-Vladimira-Nižnij Novgorod) daļa;
  • A13 Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi), kas ir Eiropas ceļutīkla E 262 (Kauņa-Ukmerģe-Daugavpils-Rēzekne-Ostrova) daļa

Autoceļus pārsvarā izmanto pārvadājumiem no Rietumiem uz Austrumiem.

Latgales reģionu šķērso vairākas starptautiskas nozīmes dzelzceļa līnijas:

  • Maskava – Zilupe – Rēzekne – Krustpils – Jelgava - Ventspils;
  • Vitebska - Indra – Daugavpils - Krustpils-Rīga;
  • Sanktpēterburga – Kārsava – Rēzekne-Daugavpils-Eglaine – Klaipēda/Kurcums -Viļņa.

Dzelzceļa koridori izvietoti paralēli trim galvenajiem autoceļiem, pastiprinot Rēzeknes un Daugavpils kā svarīgu reģiona mezglu punktu lomu.

Kravu plūsma no austrumiem uz rietumiem pārsvarā virzās pa dzelzceļu. Pārvadājumus caur Latvijas un Krievijas robežu pārsvarā veido tranzītpārvadājumi. Dzelzceļu tranzīta pieaugošais segments ir konteinerpārvadājumi, kas saistīti ar gatavo izstrādājumu importa no ES un Āzijas uz Krievijas palielināšanos. Šis pārvadājumu veids turpina attīstīties. Jau esošais ceļu tīkls Latgales reģionā ļauj dubultot automobiļu transporta kravu apgrozījumu.

Lielākā daļa iekšējo pārvadājumu tiek veikta reģiona ietvaros, pārsvarā tās ir gāžamkravas (minerāli, kokmateriāli). Transporta un loģistikas pakalpojumu attīstības potenciāls reģionā galvenokārt ir saistīts ar vietējās pakalpojumu industrijas, kā arī ceļu transporta attīstību.

Plaši attīstīta sakaru tīkla infrastruktūra, kā arī milzīgs potenciāls alternatīvo energoresursu ražošanai. Aizvien populārāk Latgalē kļūst ražošanas uzņēmumu apgāde ar zaļo enerģiju savam patēriņam. Jāuzsver, ka minētās jomas tiek atbalstītas arī no ES fondu līdzekļiem.

Nekustamais īpašums

Zeme

7d6777d6169d9511e389d6db18f2afd9d7adb08f

Zemes cena Latgalē ir konstanti turpinājusi, augt pieaugot pieprasījumam, tomēr vēl joprojām ir uzskatāma par viszemāko visā valstī. Lielākais cenu pieaugums ir noticis Balvu, Rēzeknes un Ludzas, kā arī Daugavpils bijušo rajonu teritorijās, kur to ir stimulējusi ārvalstnieki un biogāzu staciju īpašnieku aktivitāte. Latgales reģionā starp pašmāju zemes pircējiem aktīvākie ir lielu saimniecību īpašnieki, kam ir pietiekami daudz resursu zemes iegādei. Kopumā var teikt, ka zemes cenas Latvijā ir izlīdzinājušās, un Latgalē ir krietni pieaudzis pieprasījums pēc zemēm, kas ir saistāms ar investīciju intereses palielināšanos par Latgales teritoriju, kā arī relatīvi liels privātīpašumā esošais zemes īpatsvars.

Vidējā zemes cena nav vienāda un dažādās vietās ir atšķirīga. 2014. gadā vidējā cena par 1 ha cena Latgalē bija aptuveni 1000 EUR, kas ir absolūti zemākā cena visā Latvijā. Cenas svārstības bija no 820 EUR/1ha līdz 1200 EUR/1ha.

Komercīpašums

Latgalē komercīpašuma piedāvājums ir jāvērtē kā apmierinošs. Lielākajās pilsētās Rēzeknē un Daugavpilī ir iespēja nomāt komercplatības (birojus un ražošanas telpas). Biroju segmentam ir iespēja attīstīties. Ražošanas telpas tiek piedāvātas nomāt vai arī iegādāties. Lielākais piedāvājums ir Daugavpilī, tam seko Rēzekne.

Dzīvojamais nekustamais īpašums

Lielākajās pilsētās Daugavpilī un Rēzeknē ir pietiekami aktīvs dzīvojamā nekustamā īpašuma tirgus. Daugavpilī dzīvokļu cenas svārstās no 150 EUR/m2 – 700 EUR/m2, Rēzeknē dzīvokļu cenas svārstās no 150 EUR/m2 līdz 500EUR/m2. Dzīvokļu cenas ir atkarīgas no daudzdzīvokļu mājas un dzīvokļa stāvokļa un atrašanās vietas. Jāuzsver, ka nerezidentam iegādājoties nekustamo īpašumu vai īpašumus par summu ne mazāku par 250 000 EUR, ir iespēja saņemt termiņuzturēšanas atļauju.

Zemes iegūšanas īpašumā nosacījumi

Šobrīd ar  tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas pilsoņi un Latvijā reģistrētas juridiskās personas zemi īpašumā var iegūt arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu un Šveices Konfederācijas fiziskas un juridiskas personas.

Ārvalstnieki no trešajām valstīm (ārpus ES) var iegūt īpašumā zemi, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

  • Zeme, ko nevar iegādāties ārvalstnieki:
  • zemi valsts pierobežas joslā;
  • zemi dabas rezervātos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervātu zonās;
  • zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;
  • zemi publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās;
  • lauksaimniecības un meža zemi;
  • zemi valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs.

Īpašs režīms attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi: piemājas saimniecības vajadzībām var iegādāties zemi līdz 10 ha.

Ja vēlas iegādāties lauksaimniecības zemi virs 10 ha:

Prasības fiziskām personām lauksaimniecības zemes iegādei,

  • ir jābūt reģistrētai kā  saimnieciskās darbības veicējam Latvijā;
  • ir jābūt rakstveida apliecinājumam par šīs zemes izmantošanas lauksaimnieciskajā darbībā uzsākšanu pēc 1 vai 3 gadiem;
  • iesnieguma iesniegšanas dienā nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta;
  • jāizpildās vismaz vienam no šādiem apakš kritērijiem:
    a) vismaz gadu pēdējo trīs gadu laikā ir saņemti vienotie platību maksājumi;
    b) ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz 1/3 no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
    c) ir iegūta lauksaimnieciskā izglītība vai tai pielīdzināmu izglītību arodizglītības programmā, profesionālās vidējās izglītības programmā vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, apgūstot augkopības, lopkopības vai citus atbilstošus priekšmetus ne mazāk kā 160 stundu apmērā

Attiecībā uz juridisku personu:

  • ir jābūt rakstveida apliecinājumam par šīs zemes izmantošanas lauksaimnieciskajā darbībā uzsākšanu pēc 1 vai 3 gadiem;
  • vismaz gadu pēdējo trīs gadu laikā ir saņemti vienotie platības maksājumi vai ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz 1/3 no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
  • iesnieguma iesniegšanas dienā nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta;
  • var norādīt patiesos labuma guvējus un apliecināt, ka visi patiesie labuma guvēji ir Latvijas pilsoņi un Latvijā reģistrētas juridiskās personas vai  citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu un Šveices Konfederācijas fiziskas un juridiskas personas;
  • jāizpildās vismaz vienam no šādiem apakš kritērijiem:
    a) vismaz viena īpašnieka ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz 1/3 no tā kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
    b) vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība attiecīgajā juridiskās personas darbības jomā, kas iegūta ne mazāk kā arodizglītības programmā vai profesionālās vidējās izglītības programmā

Lai iegādātos lauksaimniecības zemi, zemes pircējam, būs jāiesniedz iesniegums tā novada pašvaldībā, kura teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā būs jānorāda zemes turpmākās izmantošanas mērķi, jāpievieno darījuma akts un dokuments, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā zemi. Attiecīgi pašvaldības komisija pieņems lēmumu par piekrišanu vai atteikumu zemes iegūšanai īpašumā.

Tiesiskais regulējums attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegūšanu stāsies spēkā pilnā apmērā  ar 2015.gada 01.jūliju.

Zemes cena

5fb156bb31810c3b0515429bad6602fe2ddc4b8e

Zemes nomas cena reģionos

882d66ef39de0300f71a40e21fc8d7a01f645825

Dzīvokļu cenas

47d8b3fe0c2f3e361aa479231c0a92deb024ae00
 

Twitter

12:44
RT @CSP_Latvija: Biežāk mākoņdatošanas pakalpojumus izmanto lielie un vidējie uzņēmumi https://t.co/k5KfufApe2
12:43
RT @J_Hermanis: Iedzīvotāju vecuma struktūra Latvijas reģionos https://t.co/R8hZ2S6j3Q
12:43
Latgales uzņēmējdarbības centrs uzsāk pasākumu ciklu reģiona skolās https://t.co/tZsBnWhFvq
19. Oktobris
RT @MartinsAbolins: Šogad LV IKP sasniegs pirmskrīzes līmeni. Ekonomika gan citāda un neviena no straujāk augošajām nozarēm nebija Nacionāl…
19. Oktobris
RT @dagdai: Pirmo reizi Latvijā var salīdzināt pašvaldību sniegtos pakalpojumus ģimenēm https://t.co/S8DK43xzFZ @VietaGimenei https://t.co