2. Biznesa vide

Latgales teritorija ir bagāta ar saviem dabas resursiem, kas sevī ietver ne tikai lauksaimniecības zemes un mežus, bet arī izejvielas (kūdra, smiltis, māls u.c.). Zemāk ir aplūkoti nozīmīgākie dabas resursi ar investīciju potenciālu.

Sapropelis

Sapropelis ir dabīgs un ļoti vērtīgs mēslojums, kas tiek iegūts no ezeru gultnēm. Sapropelis uzlabo augsnes kvalitāti, paaugstina ražību, kā arī atjauno augsnes auglību. Lielo krājumu apjoma un eksporta potenciāla dēļ, tas tiek dēvēts par Latgales „melno zeltu”. Latgales sapropelis kvalitātes ziņā atrodas visaugstākās vērtības līmenī.

Lielākais sapropeļa atradņu skaits ir Latgales augstienē. Visvairāk ezeru ar sapropeļa potenciālu ir izvietojušies Krāslavas, Rēzeknes, Daugavpils un Ludzas novados.

Latgales reģionā ir uzkrāta ievērojama pieredze sapropeļa ieguvē. Rūpnieciskā sapropeļa ieguve 80-to gadu beigās notika astoņos ezeros. Sapropeli ieguva Krāslavas, Daugavpils un Rēzeknes rajonos. Ieguvei tika izmantoti zemes sūcēji, kas sapropeli iesūknēja nosēd baseinos liekā mitruma novadīšanai.

Mūsdienās sapropeļa ieguvei ir milzīgs potenciāls, ko pierāda plašie noieta tirgi Tuvajos Austrumos, Āfrikā, arī Eiropā. Lai nozare attīstītos ir nepieciešami jauni uzņēmumi, kas var kāpināt sapropeļa ieguves apjomus, jo līdz šim pieprasījums ir pārsniedzis piedāvājumu.  Pirms sapropeļa ieguves uzsākšanas un investīcijām ieguves iekārtās ir jāveic pētījumi par iegūstamā sapropeļa sastāvu. Sapropelim jāatbilst standartiem pēc organisko vielu sastāva, smago metālu klātbūtnes, skābuma līmenis u.t.t. Atkarībā no pieprasītā sapropeļa kvalitātes un apjoma, no lielā atradņu klāsta ir iespējams izvēlēties atradnes, kuras būtu izvietotas izdevīgi attiecībā pret transporta ceļiem, tādējādi nodrošinot transportēšanas izmaksu samazināšanos.

Ezeri

Latgalē atrodas vairāk nekā 1,000 ezeru, un tā pamatoti tiek saukta par „zilo ezeru zemi”. Latgalei ir liels tūrisma attīstības potenciāls Latvijas mērogā - liela virszemes ūdeņu daudzveidība, ainaviski pievilcīga lauku vide, ievērojamas valsts mežu platības, kurās ir nodrošināta publiska pieejamība ikvienam.

Lauksaimniecības zeme

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir ilgtspējīgākais un otrs lielākais Latgales dabas resurss. Reģiona teritorijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidēji aizņem 45,1% no kopplatības.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir ilgtspējīgākais viens no lielākajiem Latgales dabas resursiem. Latgales teritorijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidēji aizņem 45% no kopējās platības. Pārsvarā, lauksaimniecības zeme tiek izmantota lopkopībai un augkopībai (graudkopībai). Latgales perspektīvākās lauksaimniecības nozare ir graudkopība (kvieši un rudzi) kombinācijā ar eļļas augiem un piena un gaļas liellopu audzēšana.

Kopumā reģionā ir plašas diversificētai lauksaimniecībai izmantojamās zemes, kā arī labi attīstītas zemkopības un piena – gaļa ražošanas tradīcijas.

Meži

Meži klāj 38,6% no Latgales plānošanas reģiona kopplatības. Pašreiz meži iedalāmi trīs grupās pēc īpašuma veida – valsts meži (tos apsaimnieko VAS „Latvijas Valsts meži”), privātie meži un pašvaldību meži. Šo īpašumu attiecība kopumā atbilstīgi ir 51,2%, 45,1% un 3,7%.

Meži ir nozīmīgs resurss vietējās uzņēmējdarbības nodrošināšanai. izteikta privāto mežu dominance ir bijušo Preiļu un Krāslavas rajonu teritorijā, savukārt valsts mežu pārsvars ir bijušajos Daugavpils un Balvu rajonos.

Aizsargājamās teritorijas

Latgalē kopskaitā 75 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Lielākā no tām Rāznas ezers 60 tūkst. ha platībā (otrs lielākais ezers visā Latvijas teritorijā). Kopējā īpaši aizsargājamo teritoriju platība ir aptuveni 13% no reģiona teritorijas kopējās platības, un tas nodrošina pietiekošu dabas resursu un ainavu saglabāšanu, tajā pašā laikā neradot pārāk daudz apgrūtinājumu saimnieciskajai darbībai.

Īpaši aizsargājamās teritorijas